Ir gan rakstits par ļoti spēcīgu mīlestību, vienkārši tu viņu nejūti, tāpēc iedomājies, ka tā ir mazāka kā tavējā.
Jā, tieši tas - nekad nevar just to, ko jūt otrs, es vairs nekam īsti neticu, ko man saka, bet ielīst otra cilvēka ādā nav iespejams, tikai rakstot gan var, tad var zināt, ka mīl tiešām līdz nāvei un vēl tālāk - līdz kopīgai dzīvošanai.
Eh, sāku saprast, ka melnais gulbis nav nemaz tik mistiska un pārspīlēta filma, labi vismaz, ka manai rakstīšanas kārei ir tieksme visu uzrakstit, padarit īstu, un īstāks tas kļūst, ja to lasa citi, tāpēc es te vismaz daļu savu iedomu uzrakstu, lai pēc tam palasitu un izanalizētu.
Bet es tiešam kaut ko gribu tik vētraini, ka laikam nāksies vien to visu izdomāt, ja nav iespejams piedzīvot.