tethys_

Es nesaku, ka es negribu būt mirusi vai gulēt miegā gadu tūkstošus kā dusošā skaistule... Es nesaku, ka es redzu jēgu savai dzīvei vai ka man ir parādījies kāds mērķis vai vēlme... bet...
;
Es esmu sajutusi to garšu, kas padara skaistus tos brīžus, kad esmu dzīva un nomodā. Es neticu, ka šo murgaino mistrojumu kāds izdos, bet man tas patīk. Šī grāmata ir ģeniāla, kaut vai tikai man. Tā ir garšīga visām manām sinestētiskajām garšām kā stāsta, tā valodas izteiksmē.
Lai to rakstītu man vajag iedzert. Taču sākas tas interesantais stāvoklis, kad kājas jau sāk mazliet netrāpīt vienā līnijā soļus, bet galva ir pārsteidzoši skaidra, skaidrāka uz grāmatas tekstu kā esot "skaidrā".
Pārrakstu šo grāmatu un saprotu, ka vecais nosaukums vairs neder. Kāds tur Aleksandrs un Randa? Nekā nebija. Trešajam varonim gan nav vēl atnācis vārds, tāpat kā vēl un vēl varoņiem. Tas ar laiku, viņš parādīsies tikai pēc laika. Pagaidām ir A&R.
Kāpēc pazust svešos sapņos, ja var pazust savos?
*
Un IAMX dziesmu nosaukumi mani fascinē, pat tad, ja dziesmas tomēr nav tik ideālas kā nosaukumi. Liekas, ka viņš tos būtu rakstījis man :D Kāpēc ne, es varu būt grūpija visai pasaulei. Traka grūpija, kas uzskata, ka visa pasaule ir tikai tāpēc, lai rakstītu saundtreku viņas dzīvei.
Paldies, minjoni, es cienu jūsu darbu.