Nav jau arī tiiik primitīvi, es runāju par galveno emociju gammu, ko man sagādā šī mūzika, daža mūzika ir pilnīgi citādāka, tas pats Beyond Twilight, kas mani ir apsēdis, ir tiešām atšķirīgs no citām grupām, tur ir kaut kas vairāk, un balss... Manu Miljenko nepārsit, nē, bet skaisti. Es gandrīz vai gribētu būt vīrietis, lai varētu mācīties tā dziedāt, sievietēm nepiestāv (es jau vienalga šad tad pakliedzu, kad esmu mājās viena - tā, savam priekam).
Kā es agrāk to nesapratu? Nu labi, es nekad nebiju klausījusies progresīvo metālu, es laikam pat dzirdējusi tādu nebiju, un tagad man ir jaunatklājuma prieks. Novilku kadas desmit grupas. Liela daļa ir pārāk power, jā... nu ir jau tuvi stili, bet dažas grupas atkal nav tik ļoti power, tās ir murrvīgas. Man patīk un fascinē tas prieks un bauda, ar kādu viņi dzied par savām sāpēm :D Es to ļoti labi saprotu. Citreiz atkal prieks nav, tikai gribasspēks, vispār - spēks. Man tāda nav, varbūt tāpēc mani uzmundrina abi šie stili.
Nu labi, garas muzikāli bezvērtīgas pārdomas, bet man pašai prieks, ka esmu paplašinājusi savu Hair klāstu :D Es esmu ļoti, ļoti prasīga pret vokālu, tāpēc daudzas 80'to Hair grupas neklausos, lai gan citādi tās ir labas, un man sanāk diezgan maz, ko klausīties, tagad ir papildinājums - progressive :) Eh, skaista dzīve ar visādiem atklājumiem :)