tethys_

Tā sajūta ka "thats it" tā arī nerodas un nerodas. Ir tā, it kā šis būtu tikai tā, pagaidām, un tad atkal sāksies īstā dzīvē, parastā ikdiena.
Man liekas, ka būs jāpaiet ilgākam laikam nekā es domāju, lai saprastu, ka tas tiešām ir TAS. Es te dzīvoju. Jēkabpilī, šajā mājā. Tā, kas tagad notiek, ir mana dzīve, mana parastā dzīve nevis kaut kāds atvaļinājums, izbrauciens, nometne vai vasarnīca.
Kā lai to ieruba savā paurī? Man jau tā bija sajūta, ka mana dzīve īsti nekur neiet, ka tā ir uzkārusies. Tagad jau pavisam.