tethys_

Es esmu vienkāršu fb tipa veidu patiesību, uzmundrinājumu un citu klišeju fane. Es ticu, ka tie ir klišejiski, jo ir patiesi, taču tos, kā jau visu, jāskata no dažādiem aspektiem, kā arī tiem ir daudzi izņēmumi.
Piemēram - jādzīvo krāšņi katra diena, jo tā var būt pēdējā, nevajag gaidīt, kamēr būs nauda, kad būs bērni, kad bērni aizvāksies, kad būs pensija, jādzīvo tagad. Kopumā es tiešām piekrītu! Tāpat kā teicienam, ka ir jāmeklē cēlonis visām problēmām, nevis jāapārstē sekas. Arī piekrītu!
Bet dažreiz ir tā, ka nahuj jebkādus cēloņus un sekas, vajag labi aizmālēt iekšējās problēmas, un pārlaist sliktos laikus ar aizvērtām acīm, neko nerisinot un nebaudot. Sūdu bedres mēdz būt pārāk dziļas, lai tajās mēģinātu peldēt un lai apcerētu, kur radies tik daudz sūdu.
Tāpat es vēl šodien un rīt aizmālēju sev acis, ik pa laikam iedzeru džinu, un nemaz, nemaz nedomāju, kāpēc es to visu pārciešu tik slikti un stresaini. Nonākšu rīt galā JP, pirmo vakaru nobumbulēšu, pēc tam risināšu visu, kas saistīts ar jauno dzīvi. Šodien es gribu vienkārši izdzīvot, rīt izdzīvot, un pēc tam dzīvot, baudīt un risināt savas problēmas, lai neatkārtojas.
Manā prātā tā ir vislabākā ideja ever!