tethys_

Mani māc paniskas bailes no jebkādas saskares ar medicīnas personālu, jo esmu gan pati saskārusies, gan arī ļaunāk - mani radinieki un citi cilvēki ir bieži saskārušies pat ar necilvēcīgu attieksmi. Mani biedē slimības, tāpēc jau tā esmu nervoza, bet, ja pret mani vēl izturas pavirši un neiecietīgi, tad man vispār rodas panika.
Šoreiz gan es dzirdēju no ārstes burvīgu teikumu - "jums nav jāatvainojas par to, ka jums ir bail vai slikti, mēs šeit esam, lai jums palīdzētu, jums vispār ne par ko nav jājūtas neērti".
Es gāju uz asinsanalīzi, un man tas ir pārdzīvojums. Muļķīgi, piekrītu, bet man ir šausmīgi bail, trīc rokas un iet melns gar acīm. Sevišķi tad, ja man ir tajā slimnīcas smakā jāsēž ilgi uzgaidāmajā telpā. Bet man iedeva ūdeni, ožamo spirtu un pat aiz rokas paturēja, un uzdeva visādus jautājumus, lai man būtu uz ko citu koncentrēties. Sanāca viss personāls piecu cilvēku sastāvā, lai tiktu ar mani galā. Es atvainojos, ka ar mani ir tāda ņemšanās, bet tad ārste teica šo teikumu.
Ja visiem ārstiem būtu tāda attieksme, tad man būtu par vismaz 80% mazāk baiļu. Pat tad, ja tā būtu nepatīkama procedūra. Tādiem ir jābūt ārstiem. Zinu, bieži cilāta tēma, bet vismaz manā gadījumā man ir daudz vairāk bail no tā, ka man neko nepaskaidros, sabrēks, raustīs un grūstīs, nekā no maza dūriena. Man nelabumu uzdzen tieši smaka, jā, tur neko nevar darīt, un vispār mediķi kā cilvēki nevis tāda maza procedūra kā asinsanalīze. Es esmu uz sāpēm, kas nav pēkšņas un biedējošas, savu hronisko veselības problēmu dēļ ļoti pacietīga un mazs dūriens vēnā ir sīkums, salīdzinājumā ar visām sāpēm, ko es ar smaidu sejā izciešu katru dienu, taču emocionāli es esmu ļoti jūtīga. Es domāju par to, ko gan man tajā asins analīzē atradīs, esmu slima, man sāp, un ja tādā brīdī vēl uz mani brēc, es tiešām jūtos šausmīgi.
Tas viss ar medicīnas sistēmu ir tik ļoti sapists. Zemās algas, nogurušie ārsti.. Bet vienalga - ir ārsti, kas pat noguruši neko tādu nedarīs pret pacientu, un ir tādi ārsti, kas visvieglākajā darba dienā rēks virsū. Visas tās zemās algas un nogurums nav attaisnojums nicīgai attieksmei pret cilvēku, kas ir slims, kam sāp un ir bail.
Tāpēc ir prieks, ka ir tāds personāls kā Juglas medicīnas centrā, kur ārste pasaka - "jums nav jākaunas par to, ka ir bail, mēs esam šeit, lai jums palīdzētu". Prieks saskarties ar tādiem ārstiem.