tethys_

Depresijas stadijas beigas. Šī depresija bija labāka ar to, ka es apzinājos, ka viss patiesībā ir labi, ka man nav, par ko sūdzēties.
Un tagad es to ne tikai apzinos, bet arī izbaudu :) Viss ir tik jauki :)
*
Tiesa, mazliet jocīgi, ka atkal nākas sastapties ar to jocīgo cilvēku sugu, kas stalko pa internetu, atceras visus tavus "like" un "share", un izmanto tos kā ieročus un analizē, kas meklē katru tavu izteicienu, lai kaut ko pierādītu. Labi, ka man nav tā, ka šo cilvēku kāds pazītu un viņš varētu visus mēģināt noskaņot pret mani, sagrozīt citu teikto un manipulēt visādos veidos. Šis cilvēks mani spēj vajāt tikai virtuāli, bet tiešām atsit nesenos notikumus.
Tas ir tik slimi, ka kāds var ņemties un darīties tādā fanātismā, bet ir cilvēki, kas nesaprot "nē".
Jāsaka tāpat kā viņam - neesam bijuši, neesam tagad un nebūsim kopā, un šajā gadījumā pat - neesam dzīvē redzējušies. Bet nu, redz viņam ir uznākusi dvēseļu radniecība (vai tas jau atkal man kaut ko neatgādina..?), un viņš nav gatavs padoties, lai tikai es tomēr ar viņu satiktos.
Bet NĒ.
Es nekad netikšos ar uzmācīgu cilvēku, netikšos ar manipulatoru, netikšos ar meli un apsēstu cilvēku.
Tādus cilvēkus es nicinu, bet no tādiem ir tik grūti tikt vaļā, sevišķi tad, ja viņi it kā neko nav izdarījuši un gribas saglabāt kaut kādu pieklājību.
*
Nesaprotu tikai to, kāpēc tas viss man tik ļoti atgādina to, ar ko nesen nācies saskarties kādam citam. Tas ir ļoti dīvaini. Šādu zīmi es nesaprotu.