tethys_

un tā ir arī mūsu, depresīvo cilvēku atbildība parūpēties par sevi. ne tajā brīdī, kad ir nobruciens, tad mēs neesam ne racionāli, ne loģiski, un bezmaz labākais variants ir apēst tranku un mēģināt pačučēt.

bet tajos brīžos, kad mēs esam ārā no krīzes, tad ir laiks, kad rīkoties, kad meklēt to, kas mūs trigerē, kad iegūt "survival kitu" - trankus, konfektes, linkus, kas mūs savāc kaut kādā jēgā. apgūt "coping" mehānismus.

tas ir laiks, kad iegūt kaut kādu nebūt atbalsta sistēmu un struktūru, lai mēs nebalstam savu slimību uz vienas atbalsta personas pleciem.