Jā, es šeit vēl arvien esmu, rakstot zem atslēgas. Nē, mani sekotāji no pagātnes, jūs ierakstus vairs neredzēsiet, lai gan zinu, cik ļoti sāp jūsu sirsniņas, ka vairs nevarat sekot manai dzīvei, kas pat sliktākajos periodos laikam jau ir interesantāka par jūsējo. Šo atvērto ierakstu rakstu tikai aiz solidaritātes ar citām cibas lietotājām.
*
Jānis Balodis, kura nikus šeit neuzskaitīšu, bet visiem šobrīd tāpat ir skaidrs, par kuru personu es runāju, ir vajājis arī mani. Virtuāli gan, bet neatlaidīgi un riebīgi. Pilnīgi bez nekāda iemesla, ja atskaita atteikšanos ar viņu satikties. Daudzkārtēju atteikšanos. Tas, protams, šādiem vīriešiem ir pietiekams iemesls, lai veidotu entos feikus ar dažādiem vārdiem, rakstītu preteklības un draudētu, ka zina, kur es dzīvoju, un mācēs to izmantot. Toreiz gan daudzi zināja, kur es dzīvoju, un es īrēju māju kopā ar vēl 5 cilvēkiem, tāpēc satraucos tikai nedaudz.
Tāpat šis cilvēks ir izlicies par citu personu, lai ievilinātu mani savās mājās, it kā uz Jāņu svinēšanu. Es tomēr kļuvu aizdomīga, tāpēc neaizbraucu, bet man nav ne jausmas, kas būtu noticis, ja es būtu iekritusi. Zinot visu to, ko es tagad zinu, ticu arī ļaunākajam.
Zinu, ka visādi apvainojumi te varēs sprēgāt, cik uziet, un vīnogas būs ļoti skābas aka "nekad nemaz neesmu tevi gribējis, tu pē", bet šis cilvēks ir riebīgs, bīstams un mentāli slims ar slimību, kas var izraisīt pat par parasto fona trakumu lielākas lēkmes. Tad vispār nevar zināt, ko viņš var izdarīt, jo atsakās ārstēties.
Es arī attiecībās esmu "nesista". Tas ir, viegli iepļaukāta, bet vairāk grūstīta. Tas beidzās ar A4 lieluma zilumu uz ribām, kad tiku triekta pret galda stūri. Protams, tā nav tā persona, par ko es šeit runāju, tas ir tikai paraugs, kā šādi cilvēki māk izlocīties, sakot, ka nekad nav situši. Pēc tam seko zoofīlija, nemitīga sajūsmināšanās par slepkavībām un vēlme ēst cilvēka gaļu. Tomēr nē, nē, es nekad nesitu, neticiet viņai. Tādi cilvēki runās jebko, lai tikai izlocītos, ka neko nav darījuši, bet apakšā ir viena vienīga šļura. Tā kā esmu pieredzējusi ko līdzīgu, nevēlos tagad klusēt.
Vardarbība - fiziska un emocionāla - patiesībā ir acīmredzama. No tās var mēģināt izlocīties tikai tādu pašu varmāku vai pārbiedētu upuru priekšā.
Aicinu cibas lietotājus ņemt visas šīs liecības nopietni, neuzticēties, neticēt šim cilvēkam, kā arī - ja jūsu rīcībā ir nopietna informācija par šī varmākas uzvedību, vērsieties policijā, jo tas ir nopietni. Cietums viņam ir īstā vieta.