Nu besī man šodienas modernie interjeri pat vairāk par padomju, jo ar to vismaz asociējas mājīgums, bērnības atmiņas. Protams, ka modē ir dažādi, tas, kādus taisa guļbaļķu mājās, ar pamatīgām koka mēbelēm - tas man patīk, bet šobrīd vismodernākais - ar dīvainiem pasteļtoņiem un vispārēju garlacību (aka minimālismu) man riebjas līdz nelabumam. Viss vienāds, pelēks, garlaicīgs, kvadrātīgas, pretīgas formas, nekāda siltuma, pat ja toņi it kā silti.
Paskatījos tādu kompilāciju, ko sieviete sataisījusi no neglītiem interjeriem - pārītis bija tiešām pretīgi, bet lielākā daļa - ja arī nebija neviena, kas man ļoti patiktu, tomēr 100% labāk nekā tukšais, pretīgais mūsdienu minimālisms.
Te pat nav runa tikai par mantām, kas izsvaidītas un sabāztas pa stūriem, kā minimālisma piekritēji vienmēr saka. Te ir runa par neglītumu tajā, kas tur ir. Pretīgām krāsām, riebīgām formām, un tie "dekori", kas tur ir, ir tāds bezgaumības kalngals, ka man šķebina vien iedomāties, ka tādā būtu jādzīvo.