Trešā grāmata top maniakālā ātrumā. Es esmu tā pieradusi rakstīt dienu un nakti, ka nekas cits vairāk neeksistē, ar nelieliem izņēmumiem. Cenšos sevu uzspiest socializēšanos. Parīt Imbolka svinības. Protams, ka slima vēlme atcelt un rakstīt, un rakstīt, bet es zinu, ka man pašai tas nav veselīgi. Vismaz uz tādiem pasākumiem ir jāsavācas un jānoorganizē. Nu ir.
Un gribas, protams. Kad pienāks, es priecīga visu darīšu.
Kad izdošu otro? Nezinu. Tas drausmīgi kož kaulā, bet tā nu ar finansēm iznāca. Tā gribētos tos sūda vismaz 250, lai varētu vāciņu un koriģēšanu jau darīt, bet nav, nu nav. Nezinu, kad būs. Vismaz trešā daļa laikam nepaņems tik ilgu laiku kā otrā. Ja, to izdodot, trešā jau būs pusceļā, tad jau vēl gads, pusotrs, un savākšos.
Triloģija būs pabeigta. Ir aŗi plāns, ko darīt tālāk, bet tas ir vieglais plāniņš, viss vēl var mainīties.