Sākās ar to, ka es, kā dažreiz gadās, biju kaut kādas raganu māsības biedrene. Mēs dzīvojām lielā pilī. Bija arī daži vīrieši, bet daudz vairāk sieviešu. No pils varēja iet prom tikai ar īpašu atļauju un iemeslu. Es sev tādu izkārtoju, jo biju internetā sākusi sarakstīties ar vīrieti, kas man ļoti patika. Izkārtoju sev došanos uz pilsētu, lai iepirktu kaut kādas lietas, biju ar labu reputāciju tāpēc mani palaida, un tur nu mēs tikāmies parkā, un, jā, protams, tas bija Kailo.
Es no sākuma biju visai šokā, jo tajā pasaulē viņš bija reāls tēls, SW pasaule bija reāla tāpat kā tā mana raganu māsība. Mēs arī nebijām uz Zemes, bet uz kaut kādas citas planētas. Es no sākuma gandrīz vai gribēju bēgt projām, bet viņš tur tāds bija visos savos stilīgajos paltrakos, un es padevos kārdinājumam. Ilgi runājāmies parkā, tad gājām paēst, visi no viņa baidījās, mani tas uzjautrināja - būt Kailo Rena randiņa sievietei. Mēs sveču gaismā nopļāpājām līdz naktij, un, protams, ka vakars beidzās viesnīcā. Viņš izvēlējās tādu pilnīgi melnu numuriņu ar milzīgu gultu un baldahīnu, un es biju sajūsmā un tā tālāk un tā joprojām, īsts fanes sapnis.
No rīta mēs ilgi čubinājāmies un viņš izrādījās ne tikai karsts, bet arī mīlīgs, es jau pilnīgi kusu ārā, bet tad viņš teica, ka vai nu es ar viņu bēgu projām vai arī mums šorīt jāšķiras. Jautāju - kāpēc jābēg? Un te nu nāk sapņa sviests - viņš teica, ka ir Sersejas un Džeimija Lanisteru bērns, un viņa vecāki, sevišķi māte, ir Sātana priesteri. Es jau jutu, ka kaut kas te ir dīvaini, bet kā nu ir tā ir. Sapratu, ka ar tādiem vecākiem viņam tiešām besī ārā. Viņi nopietni kalpojot Sātanam, māte jau pilnīgi sviestā, neko citu nedara, kā skaita lūgšanas un citādi sātanējas, un grib arī viņu novērst no The Dark Side, jo tur neesot Sātana, vajagot ticēt personiskam Sātanam, kurš ir pestītājs, bet Kailo tas galīgi nebija pa prātam. Sātana reliģija esot garlaicīga, būtībā tikai jālūdzas, jāmeditē, āpiesaista jauni ticīgie un jānogalina tie, kas negrib, un viss.
Es biju tā saķērusies, ka man bija viss vienalga, kas notiek ar manu raganu kopu, es biju gatava bēgt kopā ar viņu uz vienalga kurieni. Tā mēs arī darījām, un tad bija atkal fangirl daļa, kurā mēs izklaidējāmies dārgās izklaides vietās, vālājāmies melnā pludmalē, melnās smiltīs un melnā ūdenī, un vispār viss bija ideāli un garlaicīgi priekš aprakstīšanas, bet perfekti priekš sapņošanas, un tad mūs noķēra tie sarkanie imperiālie sargi un aizveda pie viņa mātes.
Kailo es vairs diemžēl neredzēju, bet tiku iemesta cietumā kopā ar citiem neticīgajiem, kur mums dzina galvās Sātana psalmus un citas stulbības, līdz pienāca diena, kad visus uzveda augstā tornī, kuram bija caurums pa vidu, līdz pat pagrabam. Lika pīt virvi par godu Sātanam, un tad parādījās Serseja. Mani paveda nostāk, un viņa ļoti uzmanīgi mani noskatīja, un teica, ka īpaši cerot, ka es izdzīvošu, jo, ja es varētu pierādīt savu ticību Sātanam, tad viņa neiebilst pret manām laulībām ar viņas dēlu. Viņa lūgšoties, lai Sātans izrāda man iecietību, bet man vajagot vismaz pacensties būt padevīgai, viņa negribot sāpināt savu dēlu, kas mani mīl.
Tad mums visiem bija jāpiesien sava sapītā virve pie margām un pa vienam jālec lejā, un Sātans pārcirtīs virvi tiem, kas viņu pieņēmuši par pestītāju. Vispirms Serseja nogrieza sev visus garos matus un sameta caurumā ziedojumam. Tad nu visiem vienam pēc otra bija jālec, kas paši neleca, tos nogrūda, bet tiem nebija cerību, ka Sātans pieņems.
Es ļoti koncentrējos uz to sātanisko daļu, kas manī ir, uz Velnu, uz Erlik-Kānu un citiem tēliem, kas man tuvi, un cerēju, ka ar to pietiks. Es zināju, ka, ja varēšu atkal satikt Kailo, mēs izdomāsim, kā atkal izbēgt. Kad pienāca mana kārta, es uzreiz nolēcu, un pusceļā jutu, kā virve pārtrūkst un es viegli nolaidos zemē, pagrabā, kur mani sagaidīja Sātanisma instruktore. Jutos priecīga, ka esmu dzīva, un, ticot Sersejas vārdiem, precēšu Kailo. Tik tālu gan nenonāca, jo es neapmierināta pamodos. Man būtu gribējies piezīvot sātaniskās kāzas (un kāzu nakti).
Es nevaru saprast, kā man tas ķēms var patikt. Adams ir nenormāli smuks, to es saprotu, bet Kailo ir tizlenis. Bet laikam man tādi tizleņi patīk.