Nu takš beidzot ir piemetusies. Totāli. Nekas vairs neliekas pietiekami interesants, lai būtu vērts ar to nodarboties. Tā taču man nekad nav. Vienmēr ir ko darīt...

Es esmu pilna emociju, bet nav objekta pret ko. Simtiem izjūtu, tūkstošiem dažādu iekāres izjūtu, bet ne pret ko, ne pret vienu...
Tā nu ir augstākā pilotāža.
Es gribu Visu, Visu, Visu, bet šobrīd esmu tik nogribējusies, ka laikam pat ar to nepietiktu. Vai arī pietiktu ar vienu nesaprotamu pieskārienu.