Sākas tas ar malkas iegādi. Var jau pirkt briketes, bet ir tādi cilvēki kā es, kam labāk gribas malku. Ja pērk briketes, tad jābūt ļoti labai vilkmei, lai viņas kārtīgi izdegtu. Ja tādas ideālas vilkmes nav, tad briketes ir jādala degšanas laikā, jo citādi apkārt apdeg, bet vidus tikai cepas. Tāpat tās ir grūti iededzināt, vismaz man. Ja pērk malku, tad problēma ir tāda, ka tikt pie labas malkas normālā cenā ir grūti. Un es ar to nedomāju lētā cenā, es domāju normālā, vidējā. Apraksti malkai vienmēr vēsta, ka tā ir sausa, bet parasti tie ir meli. Ja arī tā kādreiz ir bijusi izžāvēta, tad pēc tam turēta lietū un sniegā. Pa virsu samet smukas pagales, bet kravas apakšā jau ir visādi mēsli. Kad jau ir izgāzts, atpakaļ jau nemetīsi. Un tā daudzi dara, tas nav tikai gadījums.
Ja malka ir paslapja, tā ir jākrauj un jāžāvē. Tam vajag gan laiku, gan spēku, gan vietu ar labu vēdināšanu. Kurināt ar slapju malku ir murgs ar kādu es šobrīd nodarbojos. Vispirms cepu uz jotula, pēc tam tikai var dedzināt, un arī tikai tad, kad jau ir ogles no sausākas malkas, kura arī ir jāzāģē. Malkas tirgotāji parasti saka, ka esot sacirsta ērtās pagalēs, bet tie ir meli. Daudzas no pagalēm vienalga ir bluķēnu izmērā. Tie ir jāskalda. Tas viss ir jākrauj šķūnī un pēc tam jānes iekšā.
Kurināšanas process arī ne vienmēr ir ērts un ātrs, sevišķi, ja ir trīs krāsnis kā man, nav centrālās malkas apkures. Vispirms tas viss ir jāaizdedzina, un bieži ir vērojams, ka pirmā krāsns jau ir nodzisusi, kamēr kurinu trešo un tā tālāk. Liekas, ka aiziet, bet tomēr nē. Pēc tam pagales ir jāapgroza, jo tās nedeg vienmērīgi. Tas nozīmē - iekurini 1., tad 2., tad 3. Ej apskati, kā deg 1., tad 2., tad 3. Pēc 15 minūtēm tev piemetas paranoja, ka kaut kur nedeg, ej apskati 1., 2., 3. Pēc stundas ej pieliec klāt malku. Pēc stundas ej pieliec klāt malku un iekurini no jauna 2. krāsni, kura ir paspējusi ļoti ātri izdegt. Vēlreiz pārbaudi 1. un 3. Aizvāc kaķi, kas ir aizmidzis ar purnu pret sakarsētu metālu un dedzina nost ūsas.
Tad ir tā daļa, kurā tu visu dienu cīnies ar šīm krāsnīm, nes klāt malku, jo iekšā jau nav tik daudz, kur glabāt, kurini, liec klāt, skaldi lielos bluķus un liec žāvēties. Tad ir tā daļa, kurā nereāli nāk miegs, bet sasodītā krāsns negrib izdegt, bet tu nevari iet gulēt, jo šīberis jāaiztaisa, citādi no rīta pamodīsies ar aizsalušām nāsīm. Kad viss ir nokopts, visi šīberi aiztaisīti, ir jau vēla nakts. Gulēt ilgi nevar, jo no rīta istabā tad redzēs elpu.
Un vēl kaut kādā brīdī ir jāizvāc pelni. Vakarā vai pa dienu nevar, jo tad tur vienmēr vēl būs klāt ogles. It kā vajadzētu no rīta, bet ir tik auksts, ka gribas ātri iekurināt. Pelnu sakrājas dafiga un beigās pagales tajos ierokas un nedeg. Tad tomēr kādu rītu tu savācies tos pelnus vākt, nomūrējies pāri ausīm un līdz padusēm, vēl jādomā, kur visu to labumu, kas ir pilns ar naglām, likt.
Un vēl ir skursteņa tīrīšana. Vajadzētu jau divreiz gadā. Izdarām droši vien reizi divos gados. Nāk kāds un bakstās, vēl izpūš kaut kur ārā sodrējus, viss melns, cuku caurumi nesmuki aizķēpāti, viss noķepots ar melniem roku nospiedumiem.
Tas tā, ja kādam liekas, ko es te sūdzos, ka man nav fakina laika, kad nomierināties un normāli rakstīt. Šorīt nesu tik smagu kasti, ka tai izplīsa dibens un pāris "pagales" bluķīšu izmērā uzkrita man uz kājām. Lai, ka kerzi ar metāla purniem. Vācu pagales, nesu ar rokām, plēsu kasti, būs iekuriem.
Man patīk ar to visu ņemties, sevišķi skaldīt malku, bet tad, kad naktī ir ārā -20, tomēr ir pārāk grezni pat siltinātā mājā.