Lai cik tas nebūtu debili, man atkal tie ir jādzer, lai nomāktu tikai un vienīgi neeksistējošās krustu sāpes. Tādas es, protams, tikai iedomājos, un tādas pastāv tikai manā prātā. Tas nekas, ka man jau ļoti ilgu laiku nav vajadzīgi antidepresanti, jo es esmu ļoti labi sakārtojusi savas smadzenes un paēdinājusi visus tarakānus, lai tie smuki uzdzied maniem putniem, un visi laimīgi, bet nē, bet nē, man ir jādzer zāles, lai nomāktu tās drausmīgās, neeksistējošās sāpes. Tas nekas, ka tās neatbilst nekādiem parastajiem depresijas sāpju veidiem, un ka depresijas izpausmju man jau ilgāku laiku nav. Tās ir no depresijas un atpisies, kuce, ar saviem neērtajiem jautājumiem.