Tas ielien zem ādas un zem virskārtas, kurā es cenšos izlikties, ka viss ir smuki. Ārā aukstums man patīk, bet iekštelpās tik ļoti nogurdina, ka atņem jebkādu vēlmi kaut ko darīt. Mūžīgā cīnīšanās par siltumu mājās tiešām liek zaudēt sajūtu, ka tas viss ir tā vērts. Ja kādam ir vienalga, ka man rokas zilas aiz aukstuma un vēl var pieprasīt, lai es virtuvē, kur ir knapi plusos, mazgāju traukus un beržu grīdu, sāk likties, ka viss ir vieni vienīgi meli. Nu nevaru es normāli dzīvot, ja man ir jāstaigā ietītai piecās ādās tā, ka rokas nevar gar sāniem nolaist. Un kāpēc? Ne jau tāpēc, ka trūkst naudas malkai. Ne jau tāpēc.
Tas viss patiesībā ir viens vienīgs murgs.