Tieši tad, kad beidzot derģeļklubs ir pārstājis trakot, ir naktī jāsāk skaļi mest kaudzēs metāla stieņi man tieši aiz loga. Nē, to nav iespējams darīt pa dienu. Neko tādu nav iespējams darīt pa dienu. Nekas, ka traucē man un kaimiņiem, un mūsu māja gan jau ir ar nelāgu slavu, ka tur kaut ko pa nakti ņemas. Tādas lietas vienmēr ir jādara tieši pa nakti. Jau iepriekš ir bijis, ka atved skaļi kravājamas dzelzs konstrukcijas man divos naktī un noliek mašīnu metru no loga, un tad tik kravājas stundām ilgi, skaļi bļaustoties. Nedomāju pat, ka esmu vienīgā, kam traucē. Ja ir jādara kaut kas skaļš - tad noteikti pa nakti.
Cilvēks izsmej iepriekšējo īrnieku par Ričardu Mēslusirdi, bet pats pa trim mēnešiem un vēl ilgāk dzīvo istabā, kur nekas no viņa mēsliem nav izmests, bet virtuves stūrī ir suņu sūdi. Man tur pat pretīgi bija kaut kur apsēsties, bet viņš tā arī mēnešiem dzīvoja, neko nesatīrot, guļot tajā pašā gultā, kur tas smirdīgais bomzis pirms tam. Atkritumi ir jāsāk krāt pagrabā, noīrēt miskasti ir par grūtu, pat aiznest savu maisiņu kaut kur līdz kādai citai miskastei. Kad drēbes tiek reizi nedēļā mainītas, pēc tam kad ir visu laiku valkātas zem zābakiem un virsdrēbēm, to visu nenovelkot pat pa nakti un kad guļ, tad pēc tam istabā, kur žāvē, ir tāda smaka, ka noģībt var. Tas saucas izmazgāts.
Tādā garā varētu turpināt un turpināt. Cilvēks ievācas mājā, grib dzīvot tur par brīvu, bet tas, ka māja tiek izīrēta ar zināmiem pienākumiem pret to, kā zāles pļaušana, sētas salabošana, vispārēja vides sakopšana, un ka dzīvot mājā ar teritoriju vispār prasa darbu, tas ir pie kājas. Tas ir jādara kādam citam, jo viņam pašam neko nevajag. Var likt ēdienu uz galda, kurš pat nav noslaucīts, kopš tur dzīvojis cilvēks, kas ļāvis sunim dirst virtuvē, kur mīkstās mēbeles smird tā, ka droši ir piemīztas vai pielietas ar boršču, un pat pēc neilgas apsēšanās tajās drēbes ir divreiz jāpārmazgā. Un tāds cilvēks domā, ka viņam ir kādas tiesības dzīvot mājā, kurā mēs dzīvojam ar noteikumu, ka to sakopsim. Uz viņu jau laikam tas neattiecas.
Var izsist vannas emaljā caurumu un pat neatvainoties, jo tas jau tāds nieks, kam vispār vannas ir vajadzīgas? Var nepārtraukti solīt kaut ko darīt, bet nedarīt neko vai darīt pilnīgi stihiski, ne ar vienu nesarunājot, sabojājot dārzu un priekšmetus, kas man tur vajadzīgi un par ko jau divreiz teikts - šitas man ir vajadzīgs. Tieši to, protams, vajag sazāģēt.
Var ierosināt laist kanalizāziju taisni zemē, gruntsūdeņos, un pēc tam dzert turpat no tās akas, kas blakām, jo tā ir lētāk. Galvenais, ka lētāk. Nauda ir, bet jādzīvo kā bomzim, piesārņojot dārzu ar saviem atkritumu ūdeņiem un krājot sūdus plastmasas kastītēs.
Un ne jau cilvēks savā īpašumā tā darās, nevienu netraucēdams. Nē, tas ir jādara tur, kur ir bijušas norunas to un šito taisīt, ieguldīt līdzekļus, uzkopt vidi, kur ir runāts pat celt pirti un taisīt visu ko dārzā. Izrādās, ka cilvēkam pat civilizēta dzīve ir par grūtu. Jākrāj visi atkritumi, sūdi jālaiž zemē, neko remontēt nevajag, jo kuram gan to vajag, galvenais, ka var bomža veidā netīrībā un smakā dzīvot netraucēts, sevi ne ar ko neapgrūtinot. Jaunu mašīnu gan var nopirkt, protams.
Un es atkal jau kārtējo reizi esmu ļauna par to, ka man tiešām ir līdz kaklam un es gaidu, kad viņš beidzot pazudīs no šejienes (kam, protams, jau sen bija jānotiek, bet viss vienmēr ievelkas uz dienām nedēļām un mēnešiem).
Jā, rakstu neizgulējusies un ļoti nīgra. Bet es tiešām nesaprotu, kā civilizēts cilvēks var nolaisties līdz tādam līmenim. Strādā taču, it kā nedzer, izlikās par normālu cilvēku, lai piečakarētu visos iespējamos veidos. Vienkārši ieviesās te par brīvu dzīvot, neko negribot dot pretim saimniecei. Un nav jau pirmā reize, kad tā dara.
Un viņš taču Wiii tik mīlīgs un vienmēr visiem piekrīt. Tāpēc piekrīt, ka tā vieglāk. Tāpēc nestrīdas un visu apsola un liekas jauks, lai pēc tam vienkārši neko nedarītu.
Derdzīgi līdz sirds dziļumiem.