Viss. Tas ir izdarīts. Depresijas lēkmes dēļ aizkavējos vienu dienu ilgāk nekā biju sev apsolījusi, bet tas ir galā. Pavisam un galīgi galā. 129 369 vārdi. Solījumu, ka vairs visam neiešu cauri, es neturēju, man ir editing disorder, bet nu viss. Es sūtu editorei. Tieši tagad. Vairs ne vārdu mainīt nevarēs, izņemot, ja nu es tomēr kaut ko izdomāšu ar nosaukumu. Pagaidām man ir divi varianti - atstāt "Aleksandrs un Randa" vai tomēr mainīt uz "Tumsa un migla", un tad beigās pēdējā lapaspusē uztaisīt jaunu sākuma lapu, kurā ir pilnais nosaukums "Tumsa un migla, un pērkons".
Kurš variants jums labāk patīk?

Tas ir jādara, bet jostu nāksies savilkt ne pa jokam. Es nezinu, cik ātri es to visu iespēšu. Tas tomēr viss kopā ir tik dārgi, bet šis nav tas laiks, kad man būtu lieka nauda. Tomēr... eh, es pat varētu beidzot pievērsties diētai un atteikties no gandrīz visa, lai tikai tas notiktu ātrāk. Lai man ir mani pirmie 50 eksemplāri, ko dāvāt beta lasītājiem, draugiem un bibliotēkām. Pabraukāt pa bibliotēkām ar grāmatiņu varētu būt tas, kā to varētu ievilināt lasītājiem. Tas man ir pats svarīgākais - lai viņu lasa. Esmu gatava arī par to maksāt. Šķībi sanāk, bet pirmajai grāmatai ne tik šķībi.
Ai, kā es to gaidu, kad man būs iespējas to visu izdarīt.

Man iekšā ir tāds, nu tāds!!!!!