June 15th, 2016

02:01 pm
Murgi

Pēdējās naktīs mani vajā murgi. Tādi man ir reti. Tie nav tādi ļoti šausmīgi, vismaz ne vairums, bet drīzāk apnicīgi, kaitinoši, stresu radoši. No rīta pamostos ne nobijusies, bet nīgra.
Laikam jāizsvēpē šovakar ļaunie gari.

03:23 pm
Vienaldzīgu jau nu es neatstāju, lai gan man vienaldzīgi ir gandrīz visi

Vēl viens jocīgs vīrietis, kura slapjais sapnis jau gadiem ir bijis mani iztroļļot. Tādu nav mazums. Viņi gadiem ilgi mani vajā ar vēstulēm, aicinājumiem tikties un draudzēties, bet pēc konsekventiem atteikumiem sāk mani visās malās lamāt, parasti par resnu, jo viņiem šķiet, ka tas mani aizvainos visvairāk, lai gan tā, protams, nav. Es neesmu tāda kā vairums sieviešu, kas iedzīvojas kompleksos un anoreksijās, lai gan ir zem normāla svara. Man viss ir ok ar to, kāda es esmu.
Tad pēc laika viņi raksta atkal, domā, ka esmu visu aizmirsusi vai ka būšu pārdomājusi un nu metīšos viņu skavās.
Nē. Nemetos.
Un tad viņi iedomājas, ka viņu uzvešanās mani ir aizskārusi, iztroļļojusi un sāpinājusi, jo viņi kaut ko par mani ir publicējuši internetā, un viņiem liekas, ka man par to būs kauns. Nē, man nav. Es pati visu ko publicēju internetā un kauns man nav.
Tas ir tik smieklīgi, kā viņi ir visi vienādi. Kur tādi rodas, es nezinu.
Mana pieeja problēmātiskiem cilvēkiem ir ignorēšana. Es netaisu scēnas, nerakstu viņiem, nezvanu, netaisu feika profilus, lai viņus apmelotu, taču visādi ignorēti cilvēki nespēj panest šo manu attieksmi. Atceramies kaut vai feiko divgadīgā bērna māti, kas 99% bija nelīdzsvarotā Lāsmiņa. Mani ignorētie pat laužas manā dzīvoklī. Viņi feikojas, rakstās, ņemas, līdz kļūst pilnīgi smieklīgi.
Ko mēs no tā varam mācīties?
Ja vēlaties kādu satracināt - ignorējiet viņu. Drīz spļaus zili melnu, bet šī zili melnā spļaušana tikai pierāda, cik pilni emociju viņi ir.
Jā, es esmu ne īpaši gudra, ne īpaši tieva, ne īpaši skaista, ne īpaši bagāta, ne īpaši izcila.
Bet nē, pagaidiet, es tomēr esmu izcila. Lai man it kā ieriebtu cilvēki dara varoņdarbus. Viņi ņemas kā traki. Viņi rakstās, zvanās, met akmeņus man logā, stāsta pasaciņas pat par to, ka manā tuvumā ūdenī rodas dēmoniskas dzīvības formas, viņi neliek man mieru gadiem, viņi ielaužas manā dzīvoklī, viņi sacer par mani neiedomājamas pasakas un solas mani nogalināt.
Ha, ha, ha. Fanu klubiņš. Man, ne īpaši skaistajai, tievajai, gudrajai un bagātajai.
Izcilajai :) In your face, heiteri.