Tāks, pirmais uzmetums ir gatavs un ar tām fakinajām beigām es galā tiku. Pēdējās dažas nodaļas nav ne tuvu tik ilgi slīpētas un labas, kā iepriekšējās. Pagaidām sanāk 132 tūkstoši vārdu. Būs jāmēģina nonīcināt.
Taču par spīti tam, ka pēdējā trešdaļa grāmatai vēl arvien ir nedadarīta, šizets tomēr ir pabeigts. Tagad jāiet visam cauri, labojot un piekrāsojot, kad jau zinu, ar ko tas viss beigsies. Jau zinu dažas vietas, kas nelīmējas un būs jāpārlabo, tāpat vēl pārsimts reižu palabot nekad nav nācis par sliktu.
Taču tas nu ir galā kaut kādā veidā. Beidzot sapratu, kā visu vajag sabīdīt. Pagaidām vēl neveikli, bet viss notiks.
Wiii!!!!!

Tik garšīgs miķieris, ka pilnais otrais drafts (neskaitot to, ka pirmā puse ir slīpēta jau 5x) būs jāsāk pālī. Jocīgi, bet man labi rakstās pat tādā dzērumā, kad knapi kājās turos.
Tik laba ir apziņa, ka, ja es atstiepšos tagad, tomēr grāmata ir savā ziņā pabeigta. Vēl nevaru mirt mierīga, jo pie tās vēl ir jāstrādā, tomēr kaut kas ar nobeigumu tur jau ir.
Un, tātad, ja es atstiepjos pirms šo garadarbu izdodu, tas ir jūsu, nekonkrētu "jūsu" pienākums, citādi es spokošos nemaz ne tik miermīlīgi.