Mani visu laiku vajā sajūta, ka es kaut kādos sīkumos izblamēšos, tāpēc es pavadu laiku pārbaudot vismazāko sīkumu atbilstību 2007. gadam, fizikas likumiem un visam citam.
Nupat biju aprakstījusi ļoti skaistu threesome pozu, bet mani pārņēma paranoja, ka to dzīvē nevar izdarīt. Domās man tā glezna veidojās, bet nepazuda sajūta, ka ja nu tomēr dzīvē tas ir tizlāk nekā man iztēlē.
Taču draugi jau nekad nepametīs nelaimē (nu, izteiciena ziņā, nevis īstenībā). Draugus var kā lellītes salikt interesantās pozās un pārbaudīt, vai tā tur var visu vajadzīgo eleganti aizsniegt.
Nu 196lpp viņiem būs īpaša, jo pavadīs apziņa, ka bez viņiem es tur nebūtu tikusi galā :D
Grāmatas rakstīšanas jautrība :D
Ja tikai es spētu tikt vaļā no paranojas, ka viens šaubīgs teikums var sagraut labo priekšstatu par mani, būtu labāk.

Jau nedēļu es esmu katru dienu vismaz pusi laika jutusies labi, pārējo dalīti starp normāli un slikti. Tas ir neiedomājams sasniegums. Kaut kas tāds ļoti sen nav bijis, lai gan ir bijušas labās dienas.
Man tika dota maģiska zīme, un tā piepildījās. Laikam šajā Imbolkā esmu tiešām izperējusi kaut ko tādu, kas man der.