Cilvēks nezina, ka pastāv krītošās zvaigznes. Es uz to noreaģēju ar izbrīnu un tagad esmu iedomīga un augstprātīga, un, visticamāk, ļauna.
Man liekas, ka pat popkultūra ir pilna ar krītošo zvaigžņu paraugiem, to, ka jāievēlas vēlēšanās. Jā, man ir grūti iedomāties, ka kāds par to nezin. Tāpat kā par to, ka melnie caurumi ir Zemes atmosfērā un izraisa ādas vēzi man ir neliels izbrīns.
Bet izbrīns un nesapratne it kā laikam jau nav necilvēcīgs, pretīgs nosodījums un augstprātība. Būtībā cilvēkam dzīvē ir vienalga vai pastāv krītošās zvaigznes, meteoru plūsmas, vai nē. Nu, viņš vienreiz var izbīties, ieraugot kaut ko tādu debesīs, bet gan jau trieku neķers.
Tāpat man ir vienalga, vai cilvēks zina to vai nezina, tas nekādi neparāda viņa vērtību kā cilvēkam. Iespējams, ka viņam ir tādi talanti, kādu nav cilvēkiem, kas zina, ka pastāv krītošās zvaigznes.
Bet manu izbrīnu tas nemazina, tāpat kā nepaaugstina manu augstprātību, ja mani nedaudz tomēr izbrīna, ka kāds par tādu lietu nezin. Man ir visas tiesības uz izbrīnu, vai tad nē???? Varbūt drīz vairs nedrīkstēs aiz politkorektuma un tolerances izbrīnīties par to, ka cilvēks nezina, kas ir Saule, jo viņš taču nav astronoms, kāpēc viņam tas jāzina???