No manas dzīves ir pazuduši vai puspazuduši visi cilvēki, kam būtu interesējis ilgi, ilgi sarunāties ar mani, klātienē vai skype. Jūtos veca, jo tādus cilvēkus atrast kļūst arvien grūtāk.
Taču man parasti veicas, vai ne? :)
Pilnīgs dzīves restarts. Man ir mans vīrs, visu pārējo var restartēt. Tāpat vienmēr visi man ir bijuši svarīgāki kā es viņiem.
Dižais plāns - izdot grāmatu un tad būs daudz fanu, kas tā vien salks ar mani sazināties un klausīties manās gudrībās :D
Bet grāmata būs! Kaut vai izdošu pati un iesmērēšu visiem iespējamiem cilvēkiem, ielikšu netā, kur vien var. Es gribu, lai to slima fēniksa murgu kāds lasa, jebal, to kādam ir jālasa. Jo vairāk es to rakstu, jo labāka tā šķiet.
Mana dzīve taču daudzus tā ir interesējusi (pirms man sāka vajadzēt kādu palīdzību un atbalstu sakarā ar psihiatriem, zālēm un pašnāvībām). Tā tur, grāmatā, ir mana dzīve in the fairytale. Kas var būt labāks par to?
Nekas. Pilnīgi nekas.