Varbūt es tiešām esmu tik ļoti saplēsta, ka visas cerības un it kā uzlabojumi patiesībā ir tikai ilūzijas. Varbūt man arī kļūs arvien labāk un arvien labāk, līdz smilšu pils sabruks un atklāsies, ka tā stāv uz plūstošo smilšu pamata.
Man nav slikti, es nejūtos depresīvi, bet katra mazākā problēma manī atkal iedveš to plosošo nedrošības un nodevības sajūtu, tās bailes, ka pasaulē nav nekā īsta.