* Tas, kas pameta, izņemot, ja ir redzami iemesli (nosita manu māti, pārgulēja ar manu šefu, izmazgāja manu kaķi veļasmašīnā), ir nelietis un slikts cilvēks, jo pamešana kā tāda ir ļauna rīcība.
* Pēc pamešanas nedrīkst "iet tālāk, dzīvot tālāk", to visi iesaka, bet to nedrīkst darīt, ir jābūt ilgam sabrukuma periodam, citādi nav bijis mīlestības un cilvēks ir ļauns.
* Jebkurš cilvēks, ar ko bijušais saiet kopā, ir ļauns cilvēks. Visticamāk kroplis, izvirtulis un stulbenis. Tas visiem ir jāatzīst.
* Pēc pamešanas nevis ir grūti, bet gan dzīve ir beigusies, tā kā esi miris, tad tev ir visas tiesības pat gadu ilgi uzvesties kā plānprātīgam zombijam, visiem tas ir jāsaprot un uz pilnīgi jebko jāmāj ar galvu, pietiek pāris vārdu par to, ka bijušais tomēr arī ir cilvēks un viņa jaunā mīla varbūt nav elles izdzimtenis, lai būtu pamats pārtraukt draudzību.
* Ja tevi pamet vai attiecības izbeidzos uz kopīgiem pamatiem, nekādas mīlestības nekad nav bijis un bijušais, protams, kļūst ļauns, viņš/viņa vienmēr ir bijis ļauns, tikai tu to agrāk neredzēji.
* Jebkāda attiecību izbeigšanās, kas nav saistīta ar nāvi, ir bijusi neizdošanās, šausmīga kļūda, nelaime. Kaut vai tie būtu bijuši laimīgi 50 gadi un pēc tam mazāk laimīgs viens gads, patiesībā tā visa ir bijusi kļūda. Šīs attiecības ir bijušas ļaunas.
* Noteikti ir jābūt periodam, kad attiecības vispār ir ļaunas, citādi neiet krastā.
Čo za nesaprotama huiņa 21.gs???