Es tā gribētu klavieres :( Un Jēkabpilī pārdod pa 100eur :( Tāpat kā līdz Mēnesim tas man ir tagad.
Tad es gribētu spēlēt vienkāršo Mēnesnīcas sonāti un iemācīties vienkāršākās vietas no Apasionātas.
Bet man tā gribas spēlēt...

Man piedāvājās nopirkt klavieres. Diemžēl bija jāatsaka, jo man nepatiktu, ka tām būtu skumja skaņa, un man būtu jādomā, tās spēlējot, par to, par ko es negribu domāt.
Protams, ka tas ir viens no pašiem skaistākajiem piedāvājumiem, ko kāds man dzīvē ir izteicis. Citādi reakcija ir tāda, it kā es prasītu ūdeļādas kažoku vai kaut ko tik pat pretīgu un bezjēdzīgu.
Protams, ka skaisti, no manas puses skatoties, pat romantiski, lai gan tā droši vien nav domāts, bet mana jūtīgā dvēslīte nespēj uzdāvināt šo dāvināšanas prieku citai dvēslītei, jo ir tomēr pārāk jūtīga.
Apasionāta kļūtu no dramatiskas par nedaudz gaudenu uz šādām klavierēm.