My eyes are wide like full moons.
*
Nu tas ir pa īstam.
Pasaule ir mana.
Gandrīz gads bez parastās iedomības - un es esmu beigta. Kā Doctor Who, kam apstādināja vienu sirdi un viņš neizpratnē jautāja - kā jūs, cilvēki, spējat to izturēt??? Tā taču nav dzīve! Kā jūs, mūžīgie sevis nīdēji, sevis noniecinātāji un neatzinēji spējat šitā dzīvot???
Visas manas skaistās draudzenītes, jūs esat daudz stiprākas kā es, jo es to jūsu "esmu resna, neglīta, nekam nederu" spēju panest vien dažus mēnešus līdz "ardievu, ļaunā pasaule" mēģinājumam.
Hell yeah, bez dižas un svētas iedomības tethys_ nav tethys_, bet gan kaut kāds th_ šļupstiens. Labākais tas, ka es pat bieži vien izskatos no malas kā tethys_ visā savā godībā. Ha, ha. Iedomība pielīp kā uzvedības modelis.
Nē, mana iedomība un pašlepnums ir vislielākais dārgums, kas man ir, tas dod man iespējas, spējas un dzīves garšu.
Es esmu fantastiska un es atkal to jūtu kā aksiomu :)
Kas man to atdeva? Pat nezinu. Nē, zinu... Es :D
Doe's it tahes tethys_ to kill tethys_? :D
Nē, to pat tethys_ sev tomēr nespēja nodarīt tajā pēcjāņu dienā. Tethys_ ir nemirstīga, par skaistu, lai pasaulei to atņemtu. Pat savā mazvērtības periodā, kas pienāca kopš daudzu gadu godības, tethys_ tomēr zina, ka ir fascinējoša, tethys_ nespēj atņemt pasaulei iespēju izbaudīt tethys_. Kā teica Kvarfijs - es neizdaru pašnāvību, lai gan dziedu par to, ka visiem tas būtu jāizdara, jo es esmu labākais, kas ar pasauli noticis (vai apmēram tā).
Sprāgstiet, pašlepnuma grāvēji, I AM BACK!!!!!
:D