Tā nenoteiktība ir drausmīga. Es labprāt to nožņaugtu. Patiesībā tāda pastāv vienmēr, bet, jo vairāk par to runā, jo nenoteiktāka tā ir un jo vairāk ietekmē.
Jānoskatās jaunā Lost girl sezona. Anna Silk ir tik seksīga, ka nomierina pat asiņojošu dzemdi. Uz brīdi.
Viena sieviete bija ielikusi bildi, kur viņai pirksti nosmērēti ar menstruālajām asinīm kaut kādā socportālā. Viņu gandrīz nolinčoja. Visas iespējamās asinis drīkst likt un tas ir normāli, kaut būtu kāds izķidāts un visa sula izspiesta, bet šitās ir pretīgas un "cilvēku" (vīriešu) sabiedrībā nepieņemamas.
Ejiet jūs noasiņot, idioti. Tā ir tāda pati fizioloģija kā jūsu slavenā sperma, kam visiem (un visām, protams) ir jāpatīk, arī uz sejas, mutē un acīs.

Ja jau ir jādzīvo, jo citi to grib, tad mana bezmērķīgā persona vismaz varētu noderēt tam, lai tiem cilvēkiem prieks. Diemžēl arvien biežāk iznāk otrādāk. Cilvēks, kas neko negrib ne izdarīt, ne sasniegt, ne redzēt, kam nav nekādu mērķu tālāk par dažām dienām, laikam nespēj darīt citus laimīgus.
Tad nu pazūd arī pēdējais mērķis...

Sapratu, ka visu laiku esmu nepareizi sapratusi slavenās Hysteria vārdus :D
Manā prātā bija tā: I warn you now, I warn you now, give me your heart and your soul and I'll bring you down, I'll brake you down :D

Tur laikam atklājās mana ļaunā dvēsele.

Atdodiet man savas dvēseles un es tās saplēsīšu un iemetīšu dziļākajā elles caurumā. Savas tukšās dvēseles melnajā caurumā.
Freidam būtu, ko teikt. Tagad, kad klausos pēc liriku palasīšanas, es varu sadzirdēt gan tā, kā ir pareizi, gan tā, kā man iepriekš izlikās.

Es gribu jūs visus apēst.