Kad vācos prom no Juglas, man gribējās izdarīt ko jauku. Nolēmu, ka uzdāvināšu dažām Mego pārdevējām puķes. Tajā brīdī tieši biju Mego un pirku džinu. Un tā maita man paprasīja pasi!!! Viņa tur strādā jau gadiem, kopš es tur dzīvoju jau trešajā dzīvesvietā pēc kārtas. Viņa sēdēja tur un izskatījās nīgra jau pirms es noliku džinu uz letes. Es zinu, ka viņa mani pazīst - zaļmatainus cilvēkus parasti pamana. Viņa man nekad mūžā nebija prasījusi dokumentus! Vienkārši izgāza savu nīgrumu uz mani.

Nebūs jums puķes.
Nez kāpēc bieži vien, kad es gribu izdarīt ko labu, uzreiz kaut kas tāds notiek. Lai es vienalga darītu? Figu.