Uz veseliem trīs gadiem.
Man vajadzētu būt vienalga. Esmu viņu redzējusi tikai epizodiski un reti pēdējā laikā. Taču man patika doma, ka viņa šad tad atrodas vienā valstī ar mani.
Viņa, ar Dievietes attieksmi pret dzīvi.
Pat tad, ja viņa nav manā tuvumā, ja viņu neredzu, bet tas tomēr ir kaut kas pārāk īpašs, kaut kas bezmaz vai dievišķs, ko gribas sev tuvumā. Pat tad, ja tuvums ir nosacīts.

Ir tiešām jābūt ļoti izcilai personai uz kuru man ir nepārvarama vājība, lai es kaut ko tādu varētu pieņemt. Pat tad, ja ne es tieku krāpta.
Kaut kā tas sabojā visu priekšstatu par cilvēkiem. Tāpat kā paziņojumi, ka cilvēks nekad mūžā nav nevienam ļaunu darījis un iztaisās balts un pūkains.
Interesanti, kā atlasās lietas, kas kādam ir ļoti svarīgas savos draugos un mīļajos. Daudz kas šausmīgs man ir stāstīts, bet man tas nav licies ļoti svarīgi. Taču ir lietas, ko pieņemt ir tik grūti.

Glam rock ir viens nereāli spožs žanrs :D
*
Reach down and touch the skies...
*
Vieno no garšīgākajiem vārdiem, kādus esmu ēdusi.