Esmu vairāk sadauzījusies, ripojot pa kāpnēm, nekā man likās. Pēc mantu kravāšanas jūtos slima. Tur sāp un šitur sāp :(
Mugura arī satraumēta. Tagad varu vien gulēt un vaidēt, ka dzīve grūta un dzīvoklī pārāk daudz atbalsu.

Jāizdomā, ko darīt šovakar un rītvakar... Esmu savainota un nīgra. Jāatrod kaut kas mierīgs, bet gana interesants, atskaitot mājas tīrīšanu un pēdējo mantu kopā vākšanu. Visu dienu jau es to vien nedarīšu.
Visu ko gribētos, bet sāp visas maliņas.
Laikam jau filmas/grāmatas, kas tad vēl... :(

Skauž, ka man daudzas lietas notiek tik viegli?
Skauž, ka man cilvēki grib palīdzēt, jo esmu tik fucking awesome?
Skauž, ka citi daudz ko izdara manā vietā, jo es to varu atļauties?
Skauž, ka man ir brīvais laiks?
Skauž, ka man dažās jomās veicas labāk kā lielākajai daļai citu cilvēku?
Skauž, ka es nejūtos vainīga par savu brīvo laiku un dažās jomās vieglo dzīvi?
Skauž, ka man nav kauns dzīvot sev?
*
Nekādi nevaru palīdzēt. Un negribu. Jo man pilnīgi vienalga.

... sevišķi "nabagu" ricībā. Gribēt gribas glanci un fancy, bet nevar, tāpēc mirst nost :D