Zils plecs, nobrāzti elkoņi, zili elkoņi, piepampis kājas vidējais pirksts (varu mēģināt parādīt piepampušu kājas fakuci), sačakarēts, bet labi, ka ne lauzts astes kauls, un bail skatīties uz dibenu, jo tas droši vien zied košās krāsās. Knapi velkos.
Gaisma un mīlestība, harmonija un miers!!!!

Man likās, ka es nometnē riju, bet izrādās - 60kg!
Tas manam 168cm augumam ir vairāk kā pieņemami. Nometnē taču tik labi baroja, ka man likās - apēdu vairāk kā parasti, pie tam daudz kartupeļu, riekstu, žāvētu augļu, pupu... nu, neko. Apdauzījusies, bet tievāka :D

Nesaku, ka to nevēlos, bet ir neliela nostaļģijas sajūta. Tomēr ilgs laiks ir šeit pavadīts. Ir bijis labāks un sliktāks laiks, bet šeit ir daudz kas piedzīvots. Un galu galā šī ir mana mīļā Jugla, kurā ir nodzīvoti pirms tam vēl četri gadi... un šī ir Rīga, kur nodzīvoti gandrīz 30... Sajūta tomēr ir visai jocīga. Kopumā laba, bet arī nedaudz skumja... sapotu, protams, ka visu dabūt nevar, visu apvienot, visu paturēt, bet iegūt jauno.
Rīt sāksies jauna dzīve - un tieši pēc nedēļas, 31. augustā, es aizvēršu aiz sevis durvis pavisam. Jocīgi. Es gandrīz vienmēr pārvācos vai nu ar septembri, vai oktobri, izņemot tikai vienu reizi, pirmo, kad tas bija februāris.
Pēdējais vakars, kad šīs vēl ir mājas.