Nesen iesprūdu kleitā, jo nespēju atvilkt uz muguras rāvējslēdzēju tajā vietā, kur krūtis. Tur bija pārāk apspīlēts. Cīnījos kādas 15min.
Visas kleitas man spiež krūtīs un gurnos un karājas viduklī.
Taču nu es varu uzvilkt pāris drēbes, kas skapī gaidīja labākus laikus. 2kg mīnusā? Tā man likās. Aha, patiesība 5kg. Pusotras nedēļas laikā.
Ja es kļūšu klasiski tieva, es zinu, ka krūtis un pakaļa paliks tādi, kā ir, vai vismaz gandrīz. Ko es vispār tad vilkšu???
Man reiz sapnī Dievs teica, ka man būtu bīstami kļūt klasiski skaistai. Tas ir - tievai. Jo tad es būtu pārāk augstas klases mauka un nomaukotos.
Fui, Dievs, kā tu tā vari runāt.
Bet diez kā tas tiešām būtu... jo figūra no dabas dota man ir tuvu ideālam, ģīmītis ir tāds pa vidam, bet prasmīgi sakrāsojot ir ok, iznest sevi es māku, kustības, stāja, gaita - ir.
Nu ko, būt arī tā ideālā figūra? :D
Diez vai. Rīma manī drīz uzveiks pēkšņo anoreksiju.