Tā ir dīvaina parādība, kad depresijas dēļ ir briesmīgi auksti. Es neesmu salīga, taisni otrādi, bet uz depresiju man nāk "depresijas zosāda", kas viļņveidīgi parādās un pazūd, un uznāk arī aukstuma lēkmes. Man ir ļoti silts dzīvoklis, kurā parasti "auksts" skaitās tad, ja jāuzvelk kas virs nekā, bet tajos brīžos es varu uzvilkt biezāko jaku un ietīties segā, un vēl salti. Jocīgi, kā tā var būt, jo liekas, ka sajūtas ta sajūtas, bet ķermenim vajadzētu uzvārīties, taču tā nav, tas var iet arī vairāk kā stundu. Mazliet palīdz karsta tēja, bet arī tikai līdz tam, lai jakā un zem segas varētu būt daudz maz remdeni.
Saprotu, ka no depresijas ir sāpes visās malās un vājums, bet liekas, ka tādam aukstumam vajadzētu pakļauties zināmai loģikai. Ķermenim vajadzētu sākt svīst pie objektīvi karstiem apstākļiem, bet figu tev, viņš zem visa tā tev vēl zosādu.
Nesaprotu...