To es nesaprotu. Man par visu ir viedoklis vai emocijas. Es nemāku kaut ko vienkārši palaist garām. Man vajag to izpreperēt un saprast vai vismaz izjust.
Varbūt tāpēc man ir tik grūti pieņemt, ka mani nesaprot un par mani domā, manuprāt, nepareizi... Sīkumi, it kā... bet vai tiešām?
Man nē.

Esmu sevi diezgan labi sakārtojusi un ļaunais periods uzskatāms par beigušos. Tomēr... tas viens sāpīgais kamols ir atstājis neizdzēšamas rētas, kas veras un veras vaļā, un nespēj sadzīt. Nu nevaru es pieņemt to, nu nevaru, tādu attieksmi un viedokli. Sāp, ļoti.
Atrisināt to nemāku, un manī arī neklausās, bet kā citādi tikt garā, nezinu. Nemāku izgriezt, ja to mēģinās aizmirst - tas iekšā augs vēl tikai lielāks.