*
Šodien bija drausmīgs gadījums. Eju bankā, aiz "letes" man priekšā tāds izskatīgs puisis, zemu, patīkamu balsi, it kā galīgi ne mans tips, bet kaut kas tomēr ļoti patīkams bija viņā, stāvu un par to domāju - kas gan šajā puisī man īsti patīk, un te pēkšņi... pār lūpu sāk tecēt tie drausmīgie, šķidrie puņķi, kas uzrodas ļoti pēkšņi un milzīgā daudzumā. Saķēru degunu un muti ar roku, meklēju somiņā salveti, bet nekā nav :D Tad nu prasīju smukajam puisim salvetīti, jo bija vēl lietas kārtojamas. Viņš tik mīļi pasmaidīja, kad to man deva :D Jutos šausmīgi muļķīgi, kad skaļi šņaucu degunu, jo tur pēkšņi bija radies Ziemeļu ledus okeāns.
Nu kur šitā :D
*
Mani tik briesmīgi aicina tikties viens it kā tīkams puisis, bet... man nu patiešām pietiek :D Būtu skuķis, tad cita lieta, man jau liekas, ka acīs cērt, kā gribas skuķi, tādu smuku, mīkstu un sievišķīgu, nemaz ne Ziemeļmeitu, murrr... bet nē, mani mēģina nokantēt jau entais puisis, kuri uzrodas no tukša gaisa, kad man jau šajā brīdī tiešām pietiek. It kā žēl, jo liekas ļoti sakarīgs, bet man nav ne laika, ne spēka tagad ar kādu iet uz randiņiem.
*
Mājās dzēru theraflu tā, kā redzēju to darām Bluku pieturā. Sausu no paciņas rīklē un uzdzert kefīru :D Toreiz tā sejas izteiksme mani tā ieinteresēja, ka gribējās pamēģināt pašai :D Marrrrrggggg.... šausmas, pa visu ādu izskrēja elektrība, skudriņas, kuņģis likās notirpis un vienkārši šokā par to, ko ar viņu dara, galva sagriezās kā no zāles... vispār, ārprāts :D Kaut kāds stulbums, bet man tā gribējās to izdarīt :D Tas bija interesanti.