Viens neveiksmīgs datums man tas ir. Visi svin, bet man nekad neviens neko nepiedāvā. Lieki teikt,ka daudzas reizes gadā es kaut ko rīkoju... taču mani gan pašu nekur neaicina, it sevišķi šajā datumā. 21., protams, jauki svinēšu saulgriežus, bet 23., kad visiem vienkārši tusiņš, man nekā. Atkal.

Ir gan marrg, gan merrg. Kā jau parasti.
Marrg ir mana pozitīvā vai neitrālā pašaizpausmes skaņa, bet merrg ir kaut kas tāds, kā citiem meh.
Nepatīk man vīriešu mēnešreizes. Viņiem pat nav attaisnojuma hormonos. Nepatīk, ka man bojā to, kas man visvairāk patīk.
Merrg, man tuvojas kārtējā plānprātība. Marrg, tas tāpēc, ka es atkal rakstu. Rakstu un rakstu, un rakstu. Pagaidām vēl tā iekšēji, uz virtuālās papīrlapas vēl nonāk maz, bet bet iekšā es rakstu un rakstu.
Un tad tas jau sāk nākt arī ārā.
Marrg, būs Saulgriežu svinības.
Marrgmerrg.
Cīk Dīk Dīk.