Augstām mājām ar logiem pret Austrumiem ir ļoti skaistā priekšrocība, ka tajās iespīd gluži rozā saule. Rūdolfa ielā man bija rozā saule un jauks saullēkts tieši logos. Tagad man nav, bet nakšņojot citur bija liels prieks to izbaudīt. Daudz labāk gribētu rīta kā vakara sauli, lai gan arī saulriets ir skaists man pa logu.
Daži cilvēki, parasti īsti cīruļi, no agriem rītiem vienmēr izskatās tādi pūkaini, ar dzīvi apmierināti, paši kā rīta saulītes smaida platu smaidu. Vakarā tādi var būt pat briesmīgi ciniski. Bet šis bija izteikti mīlīgs rīts, no sākuma ar mīlīgu saulīti, tad mīlīgu grāmatiņu, un tad mīlīgu vēl vienu saulīti, kas lasa priekšā no varavīkšņainas grāmatiņas, un tējiņu.
Vakars bija gotiski vampīrisks ar vienu no pēdējā laika man tīkamākajām filmām, kas ierindojas arī vispār mīļāko filmu topā - Only lovers left alive.
Nedaudz depresīvas, ciniskas un daudz filosofiskas sarunas, kādas man tik tīkamas.