Tagad bez maz vai gribas nolādēt tos laimīgos 7 gadus, jo tie ir uzcēluši manu dzīves latiņu tik augstu. Ja es no 21 gada vecuma būtu iekāpusi 28, viss liktos tik labi, tik skaisti, tik ideāli.
Vai tiešām būs jāgaida līdz 35, lai atkal kaut kas mainītos?
Varbūt patiešām man vajag vienkārši dzert daudz ļoti stipru zāļu, lai pāriet gribēšana pēc kaut kā vairāk. Pēc tā stulbā vairāk, kas man senāk bija. Nebūtu bijis, nebūtu tagad sajūta, ka ir tik slikti.

Nemaz nebiju pamanījusi, cik ļoti balstīju savu pašapziņu uz to, ka viņam jau nu es tiešām ļoti patīku tāda, kāda esmu. Protams, ka to saprast prasīja to zaudēt.