Vakar pusi nakts raudot prātā jau sāka nākt visādas neprātīgās idejas. Tā, piemēram, ļoti jocīgā ideja pārvākties dzīvot uz Dzirniekiem. Nekad neesmu nopietni par to domājusi, bet tīri kā ideja tā man teorētiskā līmenī izlikās interesanta, kā es tad dzīvotu? Sastādīju sarakstiņu ar plusiem un mīnusiem.
-
-Es dzīvotu viena, pavisam viena. Nedomāju, ka tur būtu kāds ar ko kaut vai parunāties. Neviena.
-Es pilnībā zaudētu iespējas praktizēt Vikku kopā, un ļaunākais - man būtu bail, ka tikai kopa neizjūk, jo tā es varētu vismaz ierasties uz svētkiem laiku pa laikam.
-Zaudētu lielāko daļu draugu. Protams, ka vasarā kādu reizi varbūt kāds mani apciemotu un es arī kaut kad ar stopiem parādītos Rīgā, taču tas būtu maz, pārāk tālu jābraukā.
-Man būtu jāpārtrauc studijas.
-Man ļoti pasliktinātos materiālā situācija, būtu burtiski jātaupa uz neiespējamo.
-Visa apkārtējā vide tur ir degradējoša, nav vientuļa mājiņa mežā.
-Man pasliktinātos sadzīves apstākļi, tur nav dušas, nav karstā ūdens, nav veļasmašīnas un ledusskapja.
- Man nebūtu iespēju uz kultūras pasākumiem, vismaz tādas būtu tikai nedaudz iegriežoties Rīgā.
-Man nāktos atstāt kaķīšus, jo es nespētu kaķīti uzturēt.
+
+ Es varētu gulēt cik daudz un kad es gribu. To var kāds nesaprast, bet manā dzīvē tā būtu neiespējami skaista vērtība.
+ Man būtu vismaz potenciāls atgūt veselo saprātu, izveseļoties no slimības, kas mani pārņēmusi. Nezinu, vai es šo potenciālu spētu piepildīt, bet man būtu iespēja mēģināt.
+ Man būtu visa pasaule svaiga gaisa.
+ Man būtu kaut kas savs, dzīvoklis, par kuru nav jāmaksā īre, lai vai kāds, bet savs.
+ Man būtu iespēja kopt dārziņu.
+ Man būtu viss lielais debesu plašums, lauku zaļums.
+ Es varētu mēģināt reizi dzīvē kļūt patstāvīga, sapelnīt sev visu, ko man vajag, man būtu laiks mēģināt izdomāt ko jaunu.
+ Man būtu kaut kas tiešām jauns dzīvē, kaut kas pilnīgi citādāks.
+ Es varētu dzīvot tā, lai izmantotu visu, kas man ir dots, tas būtu mazāk kā Rīgā, bet man nebūtu ne ar vienu jārēķinās, neviens jāvelk, ne ar vienu kas jāsaskaņo, pilnīgas iespējas attīstīt sevi.
+ Man būtu miers, klusums un tumsa.
+ Man būtu tik kārtīga vide, kādu es gribētu, man būtu viss mans laiks, viss reizi mūžā tā kā es gribu.
.
Kas mani nošokēja? Plusiņu sanāca vairāk, lai gan, protams, gan plusiņi, gan mīnusiņi ir dažāda stipruma.
Tik tālu es esmu nodzīvojusies, parādās stipri daudz plusiņu pārcelties uz miestu, kurš man riebjas, un mainīt visu savu dzīvi kaut vai tik tizlā virzienā.
Un viena paša iemesla dēļ patiesībā - miegs. Vienkārši miegs.
Tas tiešām jau ir nelaimīguma līmenis... lai sāktu apdomāt kaut ko tik šausmīgu, patiesībā droši vien, ka pašai degradējošu.