Es reiz sūdzējos, ka nepiedzīvoju dežavū, tikai kādas 2-3 reizes likās, ka varbūt kaut kas līdzīgs, bet ļoti vāji. Nu, tad es esmu tikusi pie nepārejoša dežavū. Skatoties Vampire Diaries 1-3 sezonu nekā nebija, bet kā sākās 4 sezona, tā dežavū ir nepārejošs. Tas ir ļoti jauns seriāls, kuru es nevaru būt varējusi noskatīties sen, aizmirst, un tad pirmās 3 sezonas neatcerēties, ka šos tēlus es jau varētu būt redzējusi. Pat neņemot vērā manu fenomenālo atmiņu, tas vienkārši nav iespējams, jo es "atceros" pat sēriju, kas iznākusi 21 novembrī šogad. Pats ļaunākais - es varu paredzēt kā situācijas risināsies vairākas minūtes uz priekšu, un runa ir par sīkumiem, piemēram, kāda kleita kam būs mugurā, nevis par to, ka šizeta līnija būtu ļoti paredzama (kas tā ir, bet nejau TIK). Pats ļaunākais sākās 5 sezonā - es jau zināju, kas būs uz priekšu nākamajā sērijā. Taču tas nav tā, ka es zinātu visu uz priekšu, tas notiek procesā. No sākuma vienkārši visi tēli likās iepriekš redzēti (pirmās trīs sezonas ne :D ), tad sāku saprast, ka esmu to jau redzējusi, tad varēju pateikt uz priekšu, kas tūlīt notiks, pēc tam progresīvi par arvien tālākām situācijām.
Nē, es nedomāju, ka tā ir gaišredzība, jo tad tā būtu pavisam debīla gaišredzība (jēgas nekādas, pat otrādi, bojā man skatīšanās prieku). Es domāju, ka tas ir kaut kāds čakars manās smadzenēs, kas liek man tagadni ielikt pagātnē, kā jau tas citiem cilvēkiem ir parasta dežavū laikā. Jocīgi, ka tas sākās ar 4 sezonas pirmo sēriju, it kā es būtu šo sezonu jau redzējusi, bet ļoti sen (jo reāli, ja būtu redzējusi, es atcerētos ļoti labi, jo tas nevar būt agrāk kā pirms pāris gadiem). Reālajā dzīvē man tādas sajūtas nav.
.
Secinājums - pēdējā laika dzīvesveids ir mani novedis vājprātā. Tas gan jāsaka ir ļoti interesanti. Ja es vēl vairāk laika pavadītu bezmiega delīrijā un tad gulētu saraustītu, sapņu un tagadnes sajaukuma miegu, diez kas ar mani notiktu..? Man izdevās pārdzīvot oktobri un veļu laiku, taču esmu tik ļoti iegrimusi sapņu pasaulē, ka laikam normāli vairs netieku ārā no šīs pirmatnējās zupas.
.
Vakar dejoju līdz vairs nevarēju paelpot, tad dejoju atkal. Vakar bija perfekta maģijas diena, visu dienu pavadīju transā, laikam tik ilgi bijusi Sapņulaikā vispār nekad neesmu. Protams, ka manai atrautībai no realitātes ir arī bēdīgas sekas... bet tās attiecas uz nākotni.
Un kuru gan uztrauc nākotne. Tās vēl nav un var arī nebūt.