Nezinu, kāpēc nebiju to iedomājusies, bet bija taču ticējums, ka atrasties starp diviem cilvēkiem ar vienādu vārdu, nesot laimi un ka tad var iedomāties vēlēšanos. Atceros, ka reiz cilvēks bija laimīgs, kad tika četrstūrī starp diviem Viesturiem un divām Mī. Es esmu Mī, ja kas, un divi cilvēki mani vēl arvien tā sauc. Ir vēl otra Mī.
Tas laikam izskaidro, kāpēc vakar es esot "smaidījusi kā maija saulīte" :D Patiesībā man bija nelielas galvassāpes no rīta, bet to izpērk tas, ka pēc trīs alus glāzēm pazuda mēnešreižu sāpes. Pasaulei vienmēr jābūt līdzsvarā, man nav iebildumu.
Pēc pāris gadiem es būšu nelietojama un tad varu kaut vai bērnu dzemdēt aiz garlaicības.
Kamēr man ir vēl mani daži gadi, es labprāt atrodos laimīgā pozīcijā.