Ilgi domāju, kad būtu bijis tā, ka pirmajā tikšanās reizē (ok, pirms tam tikāmies 2x, bet pilnīgi formālos apstākļos) ir tāda nereāla saskaņa. Nav bijis, nekad. Vienmēr ir tā lēnā iedraudzēšanās, vienam otra izpētīšana. Viņa ir pilnīgi citāda. Ar Viņu var pārrunāt pilnīgi visu, kas šajā brīdī uztrauc, un man ir periods, kad es pārvērtēju visu dzīvi, krīze, ko rada tuvojošā 28. dzimšanas diena.
Viņa saprot VISU, ko es saku, Viņai ir svarīgi VISS, kas šobrīd ir svarīgi man. Jebkura tēma, pilnīgi viss. Ekoloģiskās katastrofas, vēzis, nāve, ģēniju smadzenes, būšana jaunam, attiecības ar draugiem un tuvākiem cilvēkiem, latviešu nākotne, Latvijas nākotne, reinkarnācija, kur paliek mūsu domas un jūtas, kad mūsu vairs nav, radīšana, uzdrošināšanās, ko nozīmē būt laimīgam un vai tas ir galvenais, kur paliek Jandzi upes delfīns, kuru uzskatīja par dievieti, kad cilvēki to ir iznīcinājuši, vai tas mājo mitoloģijā vai debesīs, vai tikai atmiņās, vai tā vairs īsti nav nekur, mūzika un kā tā asociējas ar cilvēkiem, cik viss ir zūdošs, bet kā viss tomēr paliek mūsos, un vēl un vēl, un vēl...
Viņa ir fantastiska, atvērta būtne, kas tieši kā es māk izlikt visu sevi, kas ķer kaifu no savu slēptāko baiļu un cerību atklāšanas, dalīšanās tajā, kas nav pieņemts, ko parasti nedala ne ar vienu.
Ai, es lidoju un mīlu.