Šī vasara ir mans Ocean of hunger.
Plēsoņa manās krūtīs, kas aprij visu, prasot vēl, ir kļuvis pilnīgi nesātīgs. Man vajag cilvēkus, man vajag, lai viņi mani mīl, es gribētu, lai kāds mirst manis dēļ, lai tas zvērs beidzot aizrijas un ļauj man mocīties klusās sirdssāpītēs, ne uz ko vairs necerot.
Es gribu dabu. Gribu izraut kokus ar visām saknēm un savākt pušķītī, lai pusmirušus pamestu jau nākamajā brīdī. Es gribu izdzert ezerus un izvemt tos tuksnesī, radot oāzi, kuras mirāžās pazust. Gribu novīt ērkšķu vainagu no visām pastaigām saulrietā, sēdēšanām pie upes, peldēm mirušu maijvaboļu jūrās, lēkāšanām pa negaisa radītām peļķēm.
Es gribu skriet savā meža skrējiena maršrutā, skaitot pēdējos sirdspukstus. Gribu gulēt zālē un skatīties mākoņos, gribu ēst smilgas un zīlēt pieneņpūkās. Gribu lidot līdz ar papeļu pūku gariem un piedzīvot, kā ir būt zvaigznei, kas krīt. I want to smell dark matter.
Es negribu neko mazāk kā Visu.
Tas ir nežēlīgi. Lai kur es dotos, tas ir brīnišķīgi līdz brīdim, kamēr es saprotu, ka tas tūlīt beigsies un ka tas patiesībā ir nekas. Es varētu nopirkt biļeti uz tālāko vietu uz Zemes vai Visumā, un tas tomēr būtu garlaicīgi.
Es nesaprotu, vai mana iztrūkstošā personības, manas būtības daļa, ir attālinājusies vēl vairāk, vai arī tā kļūst tuvāka, triljonreižu pastirpinot alkas pēc tās.
Cik ir manu zudušo daļu? Kā lai es tās savācu atpakaļ? Un tomēr tas ir tikai biedējošs sapnis...

Paskat, nogulēju pirmo mēness dienu. Tā man ļoti reti gadās. Pilnīgi neko neizdarīju. Vienmēr cenšos iezīmēt šo dienu ar pozitīviem plāniem, jauniem iesākumiem, lūgšanām utt, lai ietekmētu nākamā mēneša un vispār arī ilgtermiņa notikumus.
Tajās reizēs, kad tomēr ir sanācis aizmirst, ir interesanti pačekot - kādu tad īsti iesākumu būšu neapzināti nākamajam mēnesim sataisījusi. Šoreiz es lielāko daļu šīs svarīgās dienas nomētājos nūdistu pludmalē. Ko es iesāku un par ko domāju? Pirmo reizi šajā gadā sauļojos - laikam jau labi iedegšu šajā gadā. Pirmo reizi peldējos jūrā šogad - droši vien sanāks vairāk kā parasti.
Da nu labi, es vienkārši izklaidējos un atpūtos, gan jau sanāks arī tas ļoti labi.
Žēl gan, ka viss tik neapznāti. Nelāgi. Tiešām šo dienu es nelaižu garām gandrīz nekad. Kā šoreiz aizmirsu :( Būtu bijis tik daudz kas, ko es vēlētos iemūrēt savas dzīves pamatos, lai aug tālāk smuki un pēc plāna.