Kaut ko tik smalku, izjūtām bagātu, neticami niansētu nebiju redzējusi. Man fiziski nav iespējams iekļūt tādā situācijā (žēl), taču šī filma mani izgrieza ar iekšām uz āru. Tajā ir garas pauzes, kurās var redzēt tikai aktiera sejas izteiksmi maināmies, taču ir 90% skaidrs, ko viņš domā un jūt, un tas neapnīk, neapnīk nemaz. Kad parasti filmā lasa vēstuli, aizkadra rakstītāja balss lasa tekstu, taču šeit bija no lasītāja sejas izteiksmes vien nolasāms viss vēstules teksts. Draudzība kā no laika, kad mums bija 12. Brrr, šermuļi skrien pa kauliem.
Un aktieri abi ir tik dabiski fantastiksi pievilcīgi, talantīgi un nepārspējami.
Es zinu, ka tēma daudziem šķiet derdzīga, kā arī konkrētais izpildījums varētu nepatikt, bet reti gadās filma, kur katra aina, katra vieta, kur notiek darbība, saistās ar kaut ko personīgi manī. Es laikam atdotu ļoooti daudz, lai varētu tik skaisti mocīties un tik skaisti būt laimīga. Nu, vēl kādu reizi Jo man jau ir paveicies ar mulsuma un bērnišķīgu fantāziju piepildījumu. Vienu tādu es esmu apprecējusi.
Bet filma - nu tāda konfekte, ka šodien vēlreiz noskatījos (pēdējās 3 minūtes vismaz 20x).
Un, ja kādam nepatīk, man pie vienas smukas, visai apaļas vietas.