Iejūtos šajā lomā arvien labāk. Saskaros ar bieži minētām problēmām un arī labajām lietām, kas ir citiem manas profesijas cilvēkiem. Viss iet savu gaitu, bet es vēl netieku ar skaidro saprātu līdzi tam visam.
Šodien biju ar klienti pie jūras, viņa jau izskatījās labāk, lai gan biju pastrādājusi tikai vienu reizi. Laikam jau viņa to uztvēra dabiskāk kā es, nespēju notcēt, ka tiešām sanāk tik labi. Protams, ka ir kļūdas, protams, bet tomēr... tas ir ļoti skaisti. Man patīk.
Es vēl netieku galā, pašai šausmas, bet dažkārt klienti nāk un nāk un viņi pieņem visu, par ko liktos, ka nē, tas nepatiks. Es varu pieņemt viņus metāla pavadījumā, varu teikt acīs, ka viņi neuzvedas gudri, varu neatbildēt nedēļu, bet viņi nāk un nāk.
Jā, izklausās pēc pašslavinājuma, bet ko tad man citu darīt, ja ne sevi paslavēt? Galu galā, es šobrīd dzīvoju uz to, cik man pilnīgi brīvprātīgi cilvēki dod, bez prasīšanas, bez nožēlas, jau pēc izdarītā - tātad tam visam ir vērtība.
Nav tā, ka es neticētu tam, ko daru, es vienkārši nespēju vēl noticēt, cik daudz daru, cik ļoti mani vajag. Ir bijuši cilvēki, kas ir mēģinājuši mani iedzīt zemē, o viņu nav bijis maz, pati esmu devusi linkus pasmieties, bet nē, šis gadījums mani ir pārliecinājis līdz galam, ka tas ir mans ceļš un tas man ir jādara. Jo man sanāk, jo man patīk, jo tā ir mana vieta.
Un pie nīlzirga dirsas neticīgie un pārējie ķēmi. Kāpēc pie nīlzirga? Ir redzēti video ar to, kā viņi kārto vajadzības, ūdenī, vicinot asti, lai izklaisītu visu plaši uz sevis un sev apkārt :P
Man patīk, lai gan ir blakusparādības, kā jau parasti šajā arodā... bet es mācīšos tikt ar tām galā ar cieņu.
Dažkārt vajag sevi uzmindrināt ar kādu savu izcilību apliecinošu ierakstu :)