August 27th, 2012

12:59 am

Dažreiz ir tik jocīgi tik ļoti censties kādam parādīt, ka viņš tev neko nenozīmē un vispār ir ķēms. Gan darīt, gan izbaudīt uz sevis.
Viņa tomēr atkal ir pārdomājusi. Par to es viņu mīlu, viņa ir tik ļoti Viņa, īsta sieviete, parasti nav sanācs tādas daudz satikt, kas maina viedokli piecreiz dienā, lai gan pastāv stereotips, ka tā dara visas, kas ir viņas.
Ēst tikai tāpēc, lai varētu paskriet, ir zināmā mērā dīvaini. Tomēr es labprāt neēstu vispār, tikai skrietu. Tam ir maz sakara ar manu figūru. Es neesmu svērusies ļoti ilgu laiku.
Šodien sastingums pārgāja, emocijas atgriezās. Laikam tikai tāpēc, lai pateiktu, ka esmu muļķe.
Tie divi svarīgie jautājumi - tā ir visa mana dzīve. Man tik sen nav bijis priekšā tik ļoti, ļoti svarīga lēmuma. Viens vēl tā, nu labi, kā ir, tā ir, lai gan arī ļoti svarīgs, bet otrs - nu tās ir šausmas... tas ir Viss, tā ir visa dzīve. Es nezinu, kā lai tieku galā. Un nezinu, kā tur būs.
Un vispār... man pietrūkst svaiguma. Kaut kā jauna un nepieredzēta, kaut kā tāda, kā kad kāds nejauši pieskaras ar pirksta galu, un tas ir nozīmīgākais mirklis visas dienas garumā. Kad ienāk prātā kāda doma, kas liek kliegt - IR!
Nav nekā tāda. Trūkst.