Es atkal rakstu A_R. Rakstās ne ļoti ātri, bet ir. IR.
Smēķēju, dzeru kafiju, mazliet vēl šo to. Murr, klasika. Traks rakstnieks, kas pārtiek no cigaretēm, kafijas un viskija/vīna/dievs zina kā, un sava darba. Nē, tik traki nav. Šodien pirka picu, tiesa, mani šausmina cena un viss cits, ko par tādu naudu var izdarīt. Pierijos gan.
Viss ir ļoti, ļoti jocīgi, bet mazmazlietiņ tomēr pietrūkst tās 100% iedvesmas. Kur lai tādu izrauj? It kā vārās, it kā deg, bet īsti nav, nu nav...
Man tiešām stipri apnikuši daudzi cilvēki, kas senāk tā patika. Nē, nu ne jau tā pavisam, patiesībā pašai žēl, problēma ir manā iekšējā aizvērtībā. Pēdējā laikā es nerespondēju uz to, kas senāk man patika.
Un man sāk šķobīties daži uzskati par savu nākotni, kas jau bija kļuvuši vai vienmēr bija bijuši tik ļoti strikti. Varbūt, ka pārāk daudz kas manī notiek un mainās, un vairs nespēju just tik daudz kaut ko no malas.
Stipra, man neraksturīga vienaldzība. Jocīgi.