Esmu pārvarējusi muskuļu robežu - tā es saucu brīdi, kad muskuļi var vairāk kā sirds. Nupat jau kājas varētu skriet un skriet, atliek tikai tenēt sirdi un izturību Noskrēju jau tagad tādu gabalu, par kuru likās, ka varēšu tikai pēc mēnešu trīs skriešanas. Citiem tas būtu ļoti maz, bet man ir visai daudz, ņemot vērā, ka izturības nebija iepriekš vispār, būtībā jau pēc pārdesmit soļiem bija elšana. Izjutu, ka man patīk skriet ātri. Nejau briesmīgi, bet tomēr ne gluži lēnajā solītī. Patīk graciozi atsperties, pārlēkt pār saknēm un tādā garā. Nezinu, cik ļoti graciozi tas izskatās no malas Bet sajūta ir laba, tāda veselīga un veikla.
Šodien mežs pēc lietus smaržoja ļoti īpaši un ir pirmā diena, kad noskrēju tik daudz, cik biju uzlikusi kā pirmo mērķi - nu jau ir otrais
Pēc tam vēl mājās vingroju, staipījos, un man palika žēl to, kas lai atslābinātos izmanto datorspēles vai kaut ko tikpat bezjēdzīgu...
.
Un es šodien ēdu medus kūku, kuru nav ne mazāko cerību noskriet :D Bet man tas ir kļuvis vienalga. Kopš tik daudz vingrojos, ir citi mērķi - tiešām veselība, spēks, izturība, kaut kas tāds, ar ko kaut ko var iesākt pārgājienos utt. Slaidums cik nāks, tik nāks. Kaut ko klāt nevēlos gan pieļaut, bet tālāka tievēšana lai paliek, kā nu ir. Es tāpat esmu pietiekami brīnišķīga :)
.
Jā, eņģelim ir jauna sieviete. Tas ir ļoti jauki, bet rada garlaicību :D
Murrrr..... marg :) Mēs kaut ko izdomāsim :)