manā dzīvē tiešām pietrūka debesu klātbūtnes.
Nu līdzsvars ir ieviests un viss ir kārtībā.
Nekas šajā pasaulē nav mūžīgs, pēc The Song seko Leaving un Queen of Sorrow, bet šobŗid aktuāls ir The Song, un pārējais ir pīšļi un putekļi.
Es esmu mūza, un man ir eņģelis, un pasaule ir skaista un piepildīta. Miers virs zemes, ellē un debesīs, un cilvēkiem un citiem zvēriem labs prāts :)

Man taču ir potenciāls būt mežonīgi skaistai...
Kā man tas agrāk neienāca prātā? Protams, ka nav jēgas no diētām un sporta un visa kā cita, ja es varu kļūt tikai skaistāka, bet nu... man taču ir tas 90-60-90 iespējams, ir viss, kā vajag, ģīmis ir, mati ir, figūra potenciāli var būt pat tuvu ideālam. Man būtu iespējams kļūt tiešām skaistai, nevis tikai skaistākai.
Tā ir laba motivācija.
Man tikai nepatīk iemesls, kāpēc es to tomēr gribētu un kāpēc man nav vienalga, jo par piekrišanu sūdzēties nevaru. Es esmu šausmīga maita.
Un šodien dzeru daudz ūdens, uzkožot pa ābolam.
Es laikam drīz nobeigšos.
Es esmu sajūsmā par savu bezkaunību. Un man par to ir kauns :D
Man padodas histēriski smiekli.
Tiem seko histēriska uzvedība.
Es jūtos tik laimīga.